Izstādē ir skatāmi Kristas Vindbergas-Auznieces jaunākie zīmējumi, kas īpaši tapuši šai personālizstādei. Darbi veidoti ar atkārtojumu, klusumu un koncentrēšanos, kur kustības secīgi pārņem virsmu un laiku. Ogre drūp, izslīd no rokas kontroles un ieausts rūpīgi sagatavotajā audeklā; katrs nākamais pieskāriens saglabā iepriekšējā pēdas. Mākslinieces darbos atspoguļojas īpaša jutība un interese par senu ģimenes albumu fotogrāfijām, kas kalpo par iedvesmas avotu meditatīvai vērošanai. Zīmējumu tēli uz audekla un papīra veidojas no ritmiskas, uzmanīgas kustības, kur autore roka funkcionē vienlaikus kā instruments, mērierīce un atmiņas nesējs. Rezultātā darbu virsmas glabā plaukstas spiedienu, pirkstu nospiedumus un pat asiņu traipus, kas radušies intensīvā mijiedarbībā starp roku, ogli un audeklu. Fotogrāfiski attēli no personīgā arhīva tiek ievērojami palielināti, tā mainot gan to nozīmes, gan uztveri. Izstāde aptver divus desmitus zīmējumu, kuros skatītāju ievelk virsmas tuvums un naratīvs veidojas caur kustību, attālumu un ciklisku atgriešanos. Līnija virza uz priekšu, bet aplis sakārto un atkārtoti strukturē kustību un ritmu.